***

Atvēru savas mazās piezīmes. Tās pašas kas kabatā tik viegli sarūmējušas, ir kaltušas no pavasara. Izvilku ārā, skatos – tik apputējušas. Spodrināmā līdzekļa arī nav. Bet to vietā ir nākušas jaunas un spožas. Bet laiks un un nepārtrauktā drudžainība, taisās tās izdzēst. Taisās tās aizmest prom. Bet nekas nav beidzies…

Ir novilkta finiša taisne aiz kuras, viss tikai sāksies…